Rīgas Performances festivāls Starptelpa ir nozīmīgs starptautisks un starpdisciplinārs kultūras notikums, kurš katru gadu Rīgā pulcē māksliniekus no visas pasaules. Festivāls piedāvā izvērstu un daudzveidīgu programmu, fokusējoties gan uz dzīvo performanci, gan performances hibrīdajām formām, tostarp, medializētu performanci. Festivāls norisinās kopš 2018. gada un ir bijis būtisks faktors biedrības Latvijas Performances mākslas centrs izveidē. Katru gadu festivālā dalību piesaka vairāk nekā 70 ārvalstu un vietējie mākslinieki.
Festivāls ne vien sniedz iespēju pieredzēt tiešas, nepastarpinātas performances, bet piedāvā arī izglītojošus pasākumus – publiskas lekcijas, seminārus un meistarklases, kurās aicināts piedalīties ikviens interesents arī bez iepriekšējas pieredzes. Līdz šim meistarklases ir vadījuši pieredzes bagāti mākslinieki, piemēram, Larisa Bauģe (Nīderlande), Morīna Fleminga (Maureen Fleming, ASV), Agņeška Karašs (Agnieszka Karasch, Polija), Tīne Luīze Kortermanda (Tine Louise Kortermand, Dānija) u.c.
Festivāla uzmanības centrā ir performances mākslas kā suverēnas mākslas formas attīstība laikmetīgā kontekstā. Performances māksla pēc definīcijas ir starpmediāla māksla. Tas nozīmē, ka starp iesaistītajiem medijiem un mākslas disciplīnām nav striktu robežu. Tā ir dažādu mākslu hibrīds un saplūsme (vizuālā māksla, fiziskais teātris, deja, mediju māksla u.c.), radot starptelpu jeb liminālo telpu. Šādā telpā parateatrālas, skaņas un/vai mākslas prakses, atbrīvotas no standartiem un tradīcijām, var attīstīt jaunas, eksperimentālas un iepriekš nepiedzīvotas mākslinieciskas formas.
Rīgas Performances festivāls
Starptelpa 2023
Šī gada festivāla tēma ir “Kolaboratīvā autorība”. Sakņojoties performances mākslas vēsturē, sadarbībai ir konstatējamas ievērojamas tradīcijas un iestrādes. Sadarbību var attīstīt gan kā stratēģisku, gan estētisku rīku dažādos performatīvos virzienos, rezultējoties kolektīvā līdzdalībā un iesaistē. Visbiežāk gan kolaboratīva autorība attiecas uz mākslinieciski konstruētiem notikumiem/situācijām, kad mākslinieks vai mākslinieki interaktīvi sadarbojas ar skatītāju vai skatītājiem, veicinot un iedrošinot skatītāja līdzdalību tiktāl, ka skatītājs kļūst par performances līdzautoru. Šajā sinerģijā rīcībspējas un afektīvas dinamikas, kā arī konstruētā pieredzes modeļa jautājums kļūst izšķiroši svarīgs. Māksliniekam sadarbojoties ar skatītāju, tiek radīts procesā un sadarbībā balstīts mākslas darbs, kam var būt arī nemateriāla forma – process, pieredze, līdzpārdzīvojums.
Rīgas Performances festivāls
Starptelpa 2022
Ceturtais Rīgas Performances festivāls Starptelpa norisinājās Latvijas mākslas akadēmijā un tika veltīts tēmai citādība.
Šis tematiskais loks paver plašas interpretācijas iespējas un disciplīnu mijiedarbības krustpunktu potenciālu. No sociālo zinātņu skatpunkta varam definēt, kas ir citādais un kā mēs pozicionējam robežas starp “mēs” un “citādais”. Nereti citādais kā atšķirīgais no pamatgrupas tiek marginalizēts un atstumts, balstoties uz pieņēmumiem un stereotipiem. Priekšstati par citādo var tikt konstruēti uz etniskās un/vai reliģiskās piederības, nespējas, seksuālās orientācijas, rases, dzimtes un dzimuma, sociāli ekonomiskā stāvokļa un citu parametru pamata, tādējādi citādā definēšana izkristalizējas arī kā politisks jautājums (piemēram, migrācijas plūsmu kontekstā). Tēma “Citādība” ļauj pievērsties identitātes aspektu analīzei, jo sevišķi pandēmijas kontekstā, kad vērojama sabiedrības polarizēšanās un populisma uzplaukums.
Festivāls norisināsies Latvijas Mākslas akadēmijā no š.g. 17.-19. jūnijam.
Rīgas Performances festivāls
Starptelpa 2021
Trešais Rīgas performances festivāls “Starptelpa” norisinājās tiešsaistē no 2021. gada 11. līdz 13. jūnijam un tika veltīts tēmai “Rituāls un mīts”. Jau tradicionāli festivāls piedāvāja izvērstu un daudzveidīgu programmu, fokusējoties gan uz dzīvo performanci, gan performances hibrīdajām formām. Festivāla ietvaros norisinājās meistarklases, performances un izglītojošas lekcijas, kuras varēja apmeklēt ikviens interesents. Festivālā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki no 18 valstīm. 2020. gadā festivāls nenotika pandēmijas dēļ, savukārt 2021. gadā, pielāgojoties situācijai, festivāls tika īstenos tiešsaistes formātā, straumējot festivāla saturu Latvijas Performances mākslas centra “Facebook” profilā. Latviju pārstāvēja tādi performances mākslinieki kā Dāvis Valbaks, Anna Maskava, Beatrise Anda Ozoliņa, Undīne Trapenciere, Dārta Drava, Justīne Vaivode, Laura Šterna, Laura Feldberga, Jelena Glazova, Arvis Kantiševs un Andris Indāns. Festivālā norisinājās arī diskusijas ar ārvalstu partneriem, viena no tām – par pedagoģiskajiem izaicinājumiem performances mākslā.
2021. gada festivālā piedalījās tādi ārvalstu mākslinieki kā Camilla Graff Junior (Dānija), Group Roi (Krievija), Alexandra Holowina (Vācija/Polija), Jeongsoo Lim (Koreja), Rubena La Berenjena (Spānija), Maria Sanchez (Spānija), Johannes Deimling (Vācija), Association of Free Association (Somija/Zviedrija), Lidia Zhudro (Krievija), Jenny Abouav (Francija), Olga Drachuk-Meyer (Vācija/Ukraina), Tetiana Kornieieva (Ukraina), TREMORS Dance Company (Baltkrievija), Josef Ka (Krievija/Somija), Joseph Morgan Schofield (Apvienotā Karaliste), Robert Ladislas Derr (ASV), Jessica & Monique van Deursen (Nīderlande), Jolanda Jansen (Nīderlande), Maeshelle West-Davies (Vācija), Saeborg (Japāna), Sylwia Hanff and Marzena Brzezinska, LimenButoh (Polija), Jessica Hirst (ASV/Spānija), Eduardo Amato and Jonas Sanson (Brazīlija), Dean Frechtman and Lyla Palmer and Julia Rauch (Vācija/Izraēla), Kamilla Wolszczak (Nīderlande), Armando Navarro (Francija), Anniina Lehtinen (Francija/Somija), Llewellyn Reichman (Vācija).
Rīgas Performances festivāls
Starptelpa 2019
Rīgas Performances festivāls Starptelpa 2019 tika veltīts tēmai Kontroles fenomens un tajā piedalījās mākslinieki no 20 valstīm. Festivāls piedāvāja bagātīgu programmu – gan izstādes, meistarklases un performances, gan izrādes un diskusijas. Festivāla laikā notika izrādes Intervija ar Fransisu Bēkonu pirmizrāde (idejas un scenogrāfijas autore – Laura Dišlere, režija – Madara Dišlere, horeogrāfija – Liene Grava, butō horeogrāfija – Simona Orinska, mūzikas autors – Mārcis Auziņš), kā arī norisinājās pasaules slavu ieguvušās Morīnas Flemingas (ASV) izrāde B Madonna. Festivāla ietvaros tika organizētas arī vairākas izstādes. Viena no tām – mākslinieces Annas Maskavas personālizstāde Mørketid Kalnciema ielas kvartāla mākslas galerijā.
2019. gada festivālā piedalījās tādi mākslinieki kā Maureen Fleming (ASV), Tine Louise Kortermand (Dānija), Anastasia Shneps-Shneppe (Krievija), Anna Vauhkonen (Lielbritānija), Gamze Ozturk (Turcija), Kaisa Luukonen (Zviedrija), Sepideh Rahaa (Somija), Rosamaria Bolom (Somija), Agnieszka Karasch (Polija), Uiko Watanabe (Beļģija), Kelvin Atmadibrata (Lielbritānija), Michela Montrasio (Itālija), Heather Sincavage (ASV), Victoria Karlson (Lielbritānija), Tetiana Kornieieva (Ukraina), Larysa Bauge (Nīderlande), Lumi Kristin Vihterpal (Igaunija), Moran Duvshani (Izraēla), Noa Reshef (Izraēla), Josef Ka (Krievija), Alyssa Jane Gersony (ASV), Great Circus of Failure (Krievija), Barbara Kowa (Vācija), kā arī vairāki vietējie mākslinieki – Arvis Kantiševs, Anna Maskava, Aldis Pūtelis, Laura Feldberga, Alda Rusiņa, Nadīne Bokovikova, Platons Buravickis, Velta Gūtmane, Hasmika Bagojana, Vika Eksta, Mingaile Kola, I-DEJA radošā grupa, Linda Bolšakova, Lolita Epnere, Velta Gūtmane, Liene Steinberga Cesar (Latvija/Lielbritānija), Sandra Betkere, Guntis Trops, Laura Šterna, White Knights, Irita Tīlane-Pakalniņa, Ilze Mazpāne, Beatrise Donosa, Sanita Duka, Agnese Krivade, Ketija Riteniece, Ilva Minajeva, Meja Sarmīte Kalniņa.
Rīgas Performances festivāls
Starptelpa 2018
Pirmais Rīgas Performances festivāls Starptelpa 2018 pētīja tādas tēmas kā ķermenis un tā procesi, psihes un ķermeņa attiecības, feministiskā diskursa jautājumi, vardarbība mūsdienu pasaulē, mākslas un terapijas mijattiecība. Festivālā piedalījās vairāk nekā 30 mākslinieki no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Spānijas, Čehijas, Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Itālijas, Nīderlandes, Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Bulgārijas, ASV un Latvijas. Festivāla ietvaros bija iespēja piedalīties meistarklasēs, skatīties performances vai arī tajās piedalīties, kā arī apmeklēt performances mākslai veltītas izglītojošas lekcijas.
2018. gada festivālā piedalījās tādi mākslinieki kā: Frauke (Zviedrija), Larysa Bauge (Nīderlande), Grace Grace Grace (Lielbritānija), Kristina Inciuraite (Lietuva), Vincenzo Fiore Marriese (Itālija), Davide de Lillis (Vācija), Jacek Szczepanek (Polija), Colette Patterson (Lielbritānija), Erik Alalooga (Igaunija), Max Ryynanen, Davide Giovanzana (Somija), Pilar Talavera (Spānija), Tyska Samborska (Polija), Nina Fountedakis (Austrija), Tetiana Kornieieva (Ukraina), Ieva Savickaite (Lietuva), EXORCIST GESAMTKUNSTWERK (Baltkrievija), Barbara Kowa, Ely Daou (Vācija), Salla Valle (Somija), Michele Manzini (Itālija), Nicola Fornoni (Itālija), Yasen Vasilev (Bulgārija), Vassvik Torgeir (Norvēģija) un IDEAGNŌSIS (Latvija), kā arī vairāki vietējie mākslinieki -Dārta Drava, Lauma Matule, Līga Saija, Ilze Amanda Zakrevska, Diana Kaijaka, Laura Feldberga, Santa Grīnfelde, Maija Smildziņa-Rēdliha, Anna Vilāne, Signe Valtiņa, Meja Sarmīte Kalniņa, Agnese Krivade, Sabīne Moore, Justīne Grantiņa, Gundega Evelone, Elizabeta Lāce, Madara Berga, Daniela Vētra, Laura Bartonika, Arvis Kantiševs, Ri Shirotsuki, Māra Uzuliņa, Iveta Pole, Vika Eksta, Jeļena Glazova, Elizabete Atāls.