Simona Orinska
Simonas māksliniecisko trajektoriju varētu aprakstīt Apolinēra vārdiem: putns, kas lido atmuguriski. Viņa dodas neatklātās teritorijās, ieviešot jaunus virzienus lokālās mākslas kopainā, pētot apziņas stāvokļus ar mākslas instrumentiem. Savā radošajā darbībā Simona integrē vairākas jomas: skatuves māksla, vizuālā māksla, mākslu terapija, horeogrāfija, režija, butō māksla, dzeja. Tā kā performances māksla apvieno šos dažādos virzienus, tad darbības māksla būtu visprecīzākais nosaukums Simonas mākslinieciskajai izpausmei. Viņu interesē arhetipisku, bezapziņas rosinātu tēlu izpēte ķermeņa un psihes mijattiecībās, kā arī baltiskās identitātes arhaiskie aspekti, kas tiek atklāti, izmantojot butō un performances mākslas tehnikas.
Simona mākslas jomā darbojas jau divdesmit gadus, radot performances, izstādes, izrādes un citus projektus. Piedalījusies izstādē Brave New World: On the Transformation of Central and Eastern European Cities (IFA galerija: Berlīne, Štutgarte) ar videodejas projektu TEC-1 (2007). Audiovizuālas izstādes – instalācijas nogalināt BUTŌ X idejas autore (ekspozīcijas autors – M. Tenisons, Rīgas mākslas telpa, 2015). Personālizstāde Kuala-Lumpuras Mākslas centrā (Malaizija, 2011).
Butō horeogrāfija izrādē – performancē Intervija ar Frānsisu Bēkonu, (rež. M. Dišlere, L. Dišlere, 2019); butō horeogrāfija un performance izrādē Marķīze de Sada (rež. A.Hermanis, Jaunais Rīgas teātris, 2017); Zvēri ir nemierīgi (rež. M. Mušlers (Vācija), teātris Kvadrifrons, 2019); Sunnisõnad (rež. P. Jalakass, Von Krahl teātris, Igaunija, 2015); butō kustību konsultante K. Simidzu “GRIMĒTAVA: beigās viss aizgājušais pārvēršas dārgās atmiņās…”, rež. Ģ. Ēcis, Jaunais Rīgas teātris 2015). Izrāžu ceļu galos plīv acis (rež. M. Tenisons, 2008); Nakts svētās dejas (rež. M. Tenisons, 2010), ZĪME (rež. M. Tenisons, 2011); Vilcene (rež. A. Uzulēna, 2015); Karalis Mindaugs. Lietuvas valsts dzimšana (Ukraina), rež. M. Tenisons) horeogrāfe un kustību māksliniece.
IDEAGNŌSIS performanču grupas vadītāja, izrāžu režisore: Lāčuvīrs (sadarbībā ar Torgeir Vassvik (Norvēģija), 2016); Cilvēka projekts (2015); Saudade (2014); vārna, vārna tu mana melnā āda (2012).
Viņa ir arī vairāku rakstu autore, tai skaitā grāmatas-kopkrājuma BUTŌ (izd. Mansards, 2015), dzejas un foto kataloga Nakts svētās dejas (2010), kā arī dzejas grāmatas Spoguļsoļi (izd. Neputns, 2002) autore.
