Kas nav
performances
māksla

Ir svarīgi uzsvērt arī atšķirības starp performances mākslu un citiem radniecīgiem mākslas veidiem. Pirmkārt, performances māksla nav teātris. Lai gan performances mākslinieki izmanto līdzīgas stratēģijas kā teātrī un drāmā, piemēram, improvizāciju un runātu tekstu, tie reti izmanto scenāriju vai naratīvu. Pretstatā konvencionālām metodēm teātra producēšanā, vizuālais mākslinieks ir izpildītājs (angļu valodā – performer), kā arī performances autors un režisors. Performances mākslinieks “netēlo” tradicionālā teātra izpratnē, taču tajā pašā laikā nevar apgalvot, ka tēlveides process vispār nenotiek. Lai definētu šo starpstāvokli, teorētiķi izmanto liminalitātes jēdzienu, kas pazīstams antropoloģijā.

Vēl viena nozīmīga atšķirība, kas jāuzsver, ir fakts, ka performances māksla nav skatuves māksla (angļu valodā – performance art un performing arts). Skatuves mākslas (performing) attiecas uz teātri, deju, operu un cirku. Kultūras antropologs Viktors Tērners (Victor Turner) atklāja nošķīrumu starp performances mākslu un skatuves mākslām, apgalvojot, ka performances māksla ir “making, not faking” jeb “reāla darbība, nevis izlikšanās”.