Starpmediāla migrācija: glezniecība-fotogrāfija-performance

Saskaņā ar austriešu performances mākslinieci un teorētiķi Valiju Eksportu (Valie Export), performances mākslas izcelsmē Rietumos “bija vērojama attīstība no glezniecības, kas pati par sevi bija performance, uz performanci, kas varēja būt multimateriāla un multimediāla pēc dabas un kas virzījās no ķermeņa darbībā uz personu performancē” (Export 1992: 32). Šis diskursīvais pagrieziens tika komentēts divās svarīgās publikācijās: Harolda Rozenberga (Harold Rosenberg) The American Action Painters (1952) un Alana Keprova The Legacy of Jackson Pollock (1958). Abi teorētiķi uzsvēra mākslu kā procesu, nevis statisku priekšmetu.  
Pirmais mākslinieks, kas inscenēja gleznošanas seansus kā performanci, ko vēro skatītāji, bija francūzis Žoržs Matjē (Georges Mathieu)1. Viņš bija dedzīgs Polloka apbrīnotājs un “apjauta spēcīgo potenciālo saikni starp glezniecību, fotogrāfiju, performanci un skatītājiem” (Stiles 1998: 287). Matjē uzskatīja, ka fotogrāfija ir īstais medijs, kas var nogādāt gleznas vēstījumu un performances procesu līdz skatītājiem.  
Sekojot Matjē piemēram, arī Īvs Klains (Yves Klein) sāka inscenēt izrādes tipa notikumus kā publiskus pasākumus. 1958. gadā Klains palūdza kailām modelēm uzklāt uz ķermeņa īpašo Klaina zilo krāsu (International Klein Blue (IKB)). Klaina performancē kailo sieviešu augumi veidoja krāsu nospiedumus uz milzīga audekla, tā radot mākslas darbu Anthropometries, ko bieži dēvē par “dzīvajām otām” (Stiles 1996: 681).
1960. gadā Klains radīja darbu “Lēciens tukšumā” (Saut dans le vide), kuru dēvē par “visu laiku slavenāko performances fotogrāfiju” (Jobey 2016). Tajā mākslinieks redzams, lecot ārā pa otrā stāva logu. Tomēr attēls ir manipulēta fotomontāža – Klains piezemējās uz drošības tīkla, ko turēja viņa draugi. Pēcapstrādes procesā tika izmantotas divas fotogrāfijas (to negatīvi), drošības tīklu izņēma, radot iespaidu, ka Klains tiešām īsteno “lēcienu tukšumā”. Šī evolūcija no darbības glezniecības uz darbību ir pagrieziena punkts performances mākslas vēsturē, pārnesot uzsvaru no glezniecības medija uz ķermeņa mediju, turklāt ar fotogrāfijas starpniecību.

Kristberga, Laine. Starpmediāla apropriācija kā performances mākslas analīzes teorētiskais ietvars: Latvija vēlīnā sociālisma periodā (1964-1989): promocijas darba kopsavilkums. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2019. 24. – 25. lpp.

Export, Valie; Daniel, Jamie Owen. (1992). Persona, Proto-Performance, Politics: A Preface. In: Discourse, Vol. 14, No 2, Performance Issue(s): Happening, Body, Spectacle, Virtual Reality, pp. 26-35

 

Stiles, Kristina. (1998). Uncorrupted Joy: Inernational Art Actions. In: R. Ferguson (ed.). Out of Actions: Between Performance And The Object, 1949-1979. New York: Thames and Hudson, pp. 286-293

 

Stiles, Kristina. (1996). Performance Art. Introduction. In: K. Stiles; P. Selz (eds.) Theories and Documents of Contemporary Art. Berkeley and Los Angeles: University of California Press, pp. 679-695

 
1Jāatzīmē, ka paralēles var vilkt ar Latviju, kur jau 20. gs. 20. gados notika māksliniecisks protests, kas ir pazīstams kā “Kasparsoniāde”. Tas tika organizēts kā viltus izstāde, kas veltīta jaunam mākslas stilam “bumbismam”. Šis it kā jaunais stils “atklāja pretošanos dažādu “-ismu” parādībai avangarda kustībās, kas tika virspusēji uztvertas kā formu ekspresijas” (Gerharde-Upeniece 2019). Lai diskreditētu moderno mākslu, tradicionālās mākslas aizstāvji profesors Jānis Roberts Tillbergs (1880-1972) un Rihards Zariņš (1869-1939) organizēja ne tikai izstādi, bet arī lekciju un publisku performanci, kurā seši studenti gleznoja apmēram stundu, skatītājiem vērojot tos, lai parādītu, ka caur moderno mākslu “jaunie progresīvie mākslinieki tikai centās slēpt savu mākslinieciskā brieduma trūkumu” (Šturma 1976). Daudz vēlāk, 20. gs. 90. gados tika organizēta izstāde Maigās svārstības izstāžu zālē Latvija. Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks, Edgars Vērpe un Aija Zariņa gleznoja, skatītājiem vērojot gleznošanas procesu, un pēc tam izstādīja gatavos mākslas darbus.